Partijas

Politiskās partijas Latvijā: „Saskaņa”

Nesen ir aizvadītas 13. Saeimas vēlēšanas, kuras notiek Latvijā kā neatkarīgā valstī. Šīs vēlēšanas 2018. gadā notika sestdienā, 6.oktobrī, un tajās piedalījās tikai 845196 balsstiesīgie iedzīvotāji, kas nozīmē ka tā ir zemākā pieredzētā balsotāju aktivitāte atjaunotās Latvijas vēsturē.

Šāda vēlētāju aktivitāte varētu būt skaidrojama ar to, ka daudzi beidzot padevās un uz vēlēšanām nemaz nedevās, jo uzskatīja, ka tam tāpat nav jēgas un viņu balss politiskos procesus visā valstīt tāpat neietekmēs. Šāda attieksme gadījumos, kad to pieredzam masveidā, noved pie tādu partiju uzvaras, kurām ir nevis labākie nodomi un pārdomātākās stratēģijas, kā uzlabot iedzīvotāju vispārējo dzīves kvalitāti un labklājību, bet gan tās, kurām ir vislielākais priekšvēlēšanu kampaņas budžets. Partija „Saskaņa” saviem vēlētājiem solīja daudz un arī iepriekšējās vēlēšanās tika pierādīts, ka šīs partijas biedri turas pie saviem vārdiem un mēģina rīkoties pēc iespējas vairāk savu amatu ietvaros. Kā „Saskaņas” uzvara šajās vēlēšanās izskatās praktiski?

Lūk: 13. Saeimas vēlēšanās iegūtie rezultāti un vēlētāju balsojums paredz, ka šī partija Saeimā iegūs veselas 23 vietas. Pie Saeimas deputātu mandātiem tiks tādi „Saskaņas” biedri kā Vjačeslavs Dombrovskis, Regīna Ločmele-Luņova, Ļubova Švecova, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, kā arī tautā pazīstamais politiķis Artūrs Rubiks. Šogad partijas „Saskaņa” rindās ir stājušās gan jaunas sejas, tomēr vairāki pieredzējušie Saeimas deputāti no šīs partijas arī ir saglabājuši savus mandātus. 

Uzskatāmi lielā uzvara šai partijai ir gan tikai statistiski, jo vara Saeimā galvenokārt pieder tiem, kuri plāno veidot savstarpējās koalīcijas, kas nozīmē, ka, ja neviena cita partija nevēlēsies vienoties ar „Saskaņu” par partnerības izveidi, tad tā atkal var palikt opozīcijā, kur tā ir darbojusies līdz šim. Neuzticība „Saskaņas” deputātiem tomēr ir nelielā mērā saprotama, jo ik pa laikam uzpeld kādi pierādījumi un apsūdzības, ka partijas kapitālu papildina Krievijā bāzēti vai krievu tautības personām piederoši uzņēmumi, kas saprotamu iemeslu dēļ Latvijā rada uztraukumu par šādas varas dominanci.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *