Politika

Politika Latvijā 2018. gada nobeigumā

Nesenās Saeimas vēlēšanas nevienu neatstāja vienaldzīgu; šķita, ka partiju aktivitātē izpaudās ar vēl nebijušu spēku un aģitācijas un priekšvēlēšanu cīņas notika ar milzīgu intensitāti, kāda nebija redzēta pēdējo gadu laikā. Vēlēšanu rezultāti bija pārsteidzoši ar to, ka Saeimā ar salīdzinoši lielu pārstāvniecību ir iekļuvuši vairāki jaunie politiskie veidojumi. 

Atgādināsim, ka vēlēšanu rezultātu sadalījums bija šāds: “Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija ieguva 19,80% no visām vēlētāju balsīm, protams, ka vislielākais atbalsts šai politiskajai partijai bija Latgalē un Rīgā, kur tās domē jau ilgus gadus darbojas pilsētas mērs un partijas „Saskaņa” pārstāvis Nils Ušakovs, kas tautā ir iemantojis lielas simpātijas, tādēļ domājams, ka arī viņa tēls palīdzēja partijas kopējā uzvaras gājienā; otro vietu ieguva politiskā partija “KPV LV” ar 14,25% no visām vēlētāju balsīm, šī partija ir viens no jaunajiem politiskajiem veidojumiem, kuras priekšgalā kandidēja kādreizējais aktieris un tautā populārais politiķis Artuss Kaimiņš.

Partijas popularitāte tautā izrādījās ļoti augsta, tādēļ, lai gan šī bija pirmā reize, kad šī partija piedalījās vēlēšanās, tā ieguva daudzas vietas parlamentā. Trešo vietu ieguva jaunā konservatīvā partija, kura iemantoja vēlētāju atbalstu 13,59% apmērā, bet ceturto vietu saņēma politiskā partija Attīstībai/Par! ar 12,04% no vēlētāju balsīm – arī šīs divas politiķu apvienības bija pavisam jaunas un lielai daļai vēlētāju vēl nepazīstamas, tādēļ tikai nākotne varēs vēstīt, vai tās piepildīs savus solījumus un vai jauno asiņu iesaistīšana politikā būs nesusi cerētos rezultātus. Kā nākamā pēc vēlētāju balsojuma bija Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ar 11,01%, no kuras par pāris procentiem atpalika Zaļo un Zemnieku savienība ar 9,91%, kas jau ilgus gadus ir populāra partija Latvijas politiskajā sfērā. Kā pēdējā parlamentā iekļuva partija Jaunā VIENOTĪBA, iegūstot 6,69% vēlētāju atbalstu.

Pašlaik valstī tiek gaidīta plašāka informācija par ministru kabineta amatu sadalījumu, kas gan nerit tik raiti, kā gribētos, tomēr gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, tad valsts prezidents ir gatavs iesaistīties valdības veidošanā aktīvāk.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *