Pilsoņu debates par integrāciju – rezultātu apspriešana IR NOSLĒGUSIES

Pilsoņu debatēs par integrāciju Rīgā, 25.-26.februārī piedalījās 42 pēc nejaušās atlases principiem ielūgti Latvijas iedzīvotāji. Viņi ar profesionālu moderatoru palīdzību, kā arī ekspertu un politiķu iesaistīšanos, meklēja kompromisus un izstrādāja 10 priekšlikumus, kā veidot saliedētāku sabiedrību. Debatēs tika apspriesti arī tie 10 ierosinājumi, kas ieguva vislielāko atbalstu interneta diskusiju platformā Mūsu valsts. No 27.februāra līdz 11.martam ikvienam bija iespēja vērtēt debašu rezultātus, balsojot par vai pret. Balsojuma rezultāti tiks ņemti vērā tālākās diskusijās ar politiķiem, un ekspertiem par iespējām īstenot izstrādātos priekšlikumus. Tā rezultātā vērtējumi un idejas, kā priekšlikumus īstenot, kā arī informācija par jau darīto konkrētajā jomā tiks apkopota īpašā ziņojumā, ko publicēs šā gada septembrī. Šī ir Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS iniciatīva. Plašāka informācija pieejama http://www.providus.lv/public/27601.html

8. Plašākas iespējas apgūt latviešu valodu augstākā līmenī (11)

500 250 0 250 500

Lai ikviens Latvijas iedzīvotājs izprastu informāciju latviešu valodā un spētu tajā komunicēt, kā arī, lai veicinātu latviešu valodas kursu pieejamību un kvalitāti, nepieciešams veikt izpēti par latviešu valodas apguves nepieciešamību atsevišķās valsts teritorijās un tam nepieciešamo finansējumu; īstenot pastāvīgas pozitīvās reklāmas kampaņas par latviešu valodas mācībām (īpaši krievvalodīgajā mediju telpā); izveidot centralizētu mājas lapu, kurā ir pieejama informācija un nodrošināta tālmācības
iespēja; paredzēt mērķtiecīgāku valsts finansējumu latviešu valodas apguvei; Latviešu valodas aģentūrai ieviest pastāvīgu latviešu valodas apguves sistēmu pieaugušo izglītībā; kursu saturu vairāk orientēt uz komunikācijas prasmju attīstīšanu. Priekšlikums ieguva 72% dalībnieku atbalstu. 10 PRIEKŠLIKUMI KRIEVU VALODĀ PIEEJAMI ŠEIT http://ejuz.lv/integracijasdebates

Tavs komentārs

Pieslēdzies

NORMUNDS Aleksandrs kaktins Nacionālists 11. Mar 2012 17:12

Jau ir viss veikts ,lai latviešu valodu apgūtu augstākajā līmenī ,bet ja šiem urlām nepietiek smadzeņu ,lai to izmantotu ,tad nu paši viņi ir vainīgi.Negribi - nerunā ,un esi otrās šķiras būtne.
Agris Šroms Fiziska persona 6. Mar 2012 22:37

[22:32:55 | Edited 22:35:43] AgrIs^: Manuprāt, ja cilvēkam ir reāla vēlme uzlabot savas valodas prasmes, to viņs var arī izdarīt bez īpašu kursu palīdzības. Šie kursi ir kā palildus atbalsts, kas iedrošina cittautiešus tālākai darbībai. Cita lieta ir, ja šo augsto līmeni pieprasa profesija,darba devējs, bet vai tad tādu ir daudz. Vispirms vajadzētu veikt sava veida aptauju un noskaidrot vai ir vērts ieguldīt līdzekļus, jo ir daudz citu lietu, kur šos līdzekļus var izmantot, piemēram, pildīt satversmē norādīto, ka pamatizglītība ir bezmaksas.
Elga Rozite skolotāja 3. Mar 2012 18:08

Augstākam līmenim 1)regulāri jāskatās sabiedriskā TV par katru indivīdu interesējošām tēmām; 2) jāpaņem bibliotēkā jebkura viegli lasāma grāmata un jāizlasa puslappuse katru dienu; 3) jāsasveicinās ar kaimiņiem latviski, latviešu kolēģei jāpasaka kompliments latviski, uz klienta latviski uzdotu jautājumu jāatbild ar vienkāršu paplašinātu teikumu tajā pat valodā; 4)nav jāstāv ielas vidū un krieviski jākliedz : latvieši, runājiet ar mani!
Var arī sameklēt kādu no ap 40 mācību grāmatām, kuras pēdējos 14-15 gados izdevusi Latviešu valodas apguves valsts programma (pieaugušajiem, augstākam līmenim).
Arvīds Turlajs ĪPAŠNIEKU TIESĪBU AIZSTĀVĒŠANA 2. Mar 2012 11:09

Man nikaidys vielmis runoit ,,valsts volūdā,, kura ir vardarbeigi uzspīsta vysim latgalim, nav. Muna dzymtuo volūda ir latgaļu puorejois ir svešvolūdys
- Ēriks Štāls biologs 2. Mar 2012 22:10
  
  Bet kas tev neļauj?!Es ar savu tāmnieku dialektu tāpat Tevi labi saprotu:D Tad nu gan diža atšķirība,visiem vārdiem tavā tekstā vienāda sakne kā latviešu valodā,tik izruna cita.
Aivars Vite Esmu pensionārs -biju multimēd 29. Feb 2012 21:16

Visplašākās iespējas apgūt latviešu -proti valsts valodu ir tikai un vienīgi runājot un runājot latviešu valodā - Vienmēr un visur-runāt,runāt un runāt.Ar vai bez akcenta,nekautrējoties par varbūtējām stila vai gramatikas kļūdām.Taču
ir vajadzīga arī vēlme un gribēšana to darīt
- Sergio Stagno inženieris. 29. Feb 2012 21:33
  
  Aivars, es runāju un runāju, man ir (protams) akcents, bet tad kad es gribu apspriest asas tēmas ,tad, tālāk citāts: „kaut arī esi iemācījies latviešu valodu, tu esi viens aprobežots slāvs!
Arvīds Turlajs ĪPAŠNIEKU TIESĪBU AIZSTĀVĒŠANA 29. Feb 2012 20:14

Latgola augstškolys latgaļu volūdā
Māra Saturiņa VL 28. Feb 2012 13:59

Tas tāpat neko nedod.
Jānis Bogdanovs Preiļu novada deputāTS 28. Feb 2012 08:17

Kam būs interese par valodu un nepieciešmība to apgūt augstākālīmenī,tas to izdarīs pats bez iejaukšanās no augšas.
Zelmenis Martin pats sev kungs 27. Feb 2012 16:32

Protams. Un neaizmirst, ka tas līmenis, kādā latviešu valodu prot pašreizējie (latviešu) skolu beidzēji, ir krimināli zems.