Domājams, ka mūsdienās šis vārds – Artuss Kaimiņš – vairs nav svešs pilnīgi nevienam. Viņš ir tāds politiķis, par kuru viedoklis ir pilnīgi visiem valsts iedzīvotājiem un viedokļi dalās pārsvarā divās frontēs: vieniem viņš liekas lielisks politiķis, kuram piemīt vēlme un spēja glābt un uzlabot Latvijas valsti, bet citi viņu uzskata par kārtējo klaunu, kas sagrābsies naudu un drīz vien pazudīs no politiskās skatuves vai nu kāda skandāla dēļ, pēc kura slavu salāpīt nebūs iespējams vai arī pavisam klusiņām, cerēdams, ka neviens to nepamanīs. Jebkurā gadījumā ir jāsecina, ka vienaldzīgo nav, kas politiķa amatā ir liela priekšrocība.
Artuss ir dzimis 1980. gada 3. novembrī kā Arturs Kaimiņš; savu vārdu viņš oficiāli nomainīja, kad iesaistījās politikā, jo līdz tam vārds Artuss, kas radās, kad viņš jaunībā bija devies kādā starptautiskā apmaiņas programmā, kur uzņemošās ģimenes locekļi šādi izrunāja vārdu „Arturs”, kalpoja tikai kā skatuves vārds. Artuss mācījās Latvijas Kultūras akadēmijā, kur apguva aktiermākslu un vēlāk savu darbību turpināja Latvijas Nacionālajā teātrī, tādēļ daudzi viņa sekotāji viņu pirmo reizi iepazina tieši kā talantīgu jauno aktieri, tomēr jāatzīst, ka viņa popularitāte auga tieši radio karjeras dēļ, kurā viņš radio Boom FM vadīja raidījumu „Suņu būda”, kurā viņš politiķiem un citiem Latvijā pazīstamiem cilvēkiem uzdeva jautājumus, kurus citi baidījās viņiem uzdot. Artusa tiešums, drosme un atklātība iemantoja klausītāju sirdis, un brīdī, kad viņš paziņoja par kandidēšanu Saeimas vēlēšanās, tas palīdzēja iegūt daudzu vēlētāju balsis, kuri tiešām ticēja, ka Artuss nu gan beidzot sados tiem slinkajiem politiķiem un valsti nostādīs uz pareizā ceļa.
Protams, ka Saeimā šo politiķi ievēlēja un viņš darbu turpināja, piemēram, Zolitūdes lietas izmeklēšanas komisijā, tomēr nekādi graujoši, valstiski svarīgi panākumi gūti netika. Šajās vēlēšanās viņš jau startēja kā savas partijas – KPV LV – vadītājs un guva lielu vēlētāju atbalstu, pateicoties vērienīgajai reklāmas kampaņai. Solījumi bija lieli, tādēļ tagad gaidām, kāds nu būs to rezultāts – vai tiešām sekos kādas izmaiņas vai arī tie bija tikai tukši vārdi?