Kā jau zināms, realizējot spēļu zāļu likvidācijas plānu, Latvijas galvaspilsēta Rīga atbrīvosies no lielākās daļas savu spēļu zāļu. Šāds notikumu pavērsiens nāk no Rīgas teritoriālā plānojuma līdz 2030. gadam – jāsaka gan, ka šis plānojums vēl nav pilnībā apstiprināts, tomēr visticamāk, ka tas notiks jau šovasar. Tajā tiek pausts, ka Rīgas pilsētas daļās vairs nedrīkstēs atvērt jaunas spēļu zāles, bet esošās nāksies aizvērt.
Plašāks pamatojums šādiem noteikumiem gan īsti netiek sniegts, tomēr visticamāk, ka aiz tā ir kāds labuma guvējs. Pašlaik Rīgā vien darbojas vairāk nekā 100 dažāda lieluma un dažādu operētāju vadītas spēļu zāles – pēc jaunajiem noteikumiem nāksies aizvērt gandrīz pilnīgi visas no tām. Vienīgie kazino, kuri drīkstēs palikt vaļā, būs dārgās viesnīcās, un izskatās, ka tādi būs tikai divi. Patlaban Rīgā ir 32 četru zvaigžņu un 8 piecu zvaigžņu viesnīcas, kas dod cerību, ka iespējams tajās varētu tikt atvērti jauni kazino, lai pilsētas iedzīvotājiem un viesiem sniegtu jaunas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas, tomēr ir pamats domāt, ka vietās, kurās jau tagad kazino nepastāv, no jauna tos atvērt arī nevarēs, jo kazino ierīkošanai tomēr esot nepieciešamas plašas telpas.
Pašlaik šis likums vēl ir apstrādes procesā, kas nozīmē, ka pagaidām ar Jūsu iecienīto kazino vēl nekas nenotiks, un nav zināms, cik ilgi situācija šāda paliks. Process varēs tikt uzsākts tikai un vienīgi pēc Saeimas apstiprinājuma. Pagaidām likumā ir minēts, ka likvidācijai būtu jānotiek 5 gadu laikā, tomēr ir arī oponenti, kuri uzskata, ka piemērots likvidācijas ilgums būtu vien 2 gadi. Šāds solis ir ļoti drosmīgs, jo baumo, ka, slēdzot azartspēļu vietas, valsts budžetam ietu secen 36,6 miljoni eiro, kas ir ievērības cienīga naudas summa. Turklāt azartspēles rada darba vietas Latvijā. Katrs laimests tiek aplikts ar laimestu nodokli, kas nozīmē, ka arī cilvēku kazino laimētās summas nes valstij naudu. Šāds gājiens noteikti tikai nestu zaudējumus vispārējam budžetam, tomēr tā virzītāji ir cieši nolēmuši šo projektu īstenot.